Baltic environment, food and health:
from habits to awareness.

Piesārņojošās vielas pārtikas produktos un pārtikas ražošanas iespējamās kaitīgās ietekmes uz vidi

Uztura paradumi un pārtikas izvēle atšķiras atkarībā no dzimuma, vecuma, dzīvesvietas un ienākumu līmeņa. Aplūkojot Somijā, Igaunijā un Latvijā spēkā esošās nacionālās uztura rekomendācijas, šo valstu starpā atrodams vairāk līdzību, nekā atšķirību. Visu minēto valstu uztura rekomendācijas ietver tauku, jo īpaši dzīvnieku tauku, un gaļas produktu patēriņa ierobežošanu, kā arī dārzeņu patēriņa veicināšanu. Ieteicamais tauku, ogļhidrātu un olbaltumvielu daudzums visās valstīs ir vienāds. Rekomendācijās ietverti konkrēti ieteikumi bērniem un topošajām mātēm. Latvijā un Somijā ir izdoti īpaši uztura ieteikumi par zivju lietošanu uzturā bērniem, jauniešiem un cilvēkiem auglīgajā vecumā. Kopumā tiek atzīts, ka ar augu šķiedrvielām bagāts uzturs, biežs zivju un citu jūras velšu un augu eļļu patēriņš, kā arī tāds uzturs, kurā priekšroka tiek dota produktiem ar zemu tauku saturu un tiek ierobežots sāls (NaCl) patēriņš, samazina risku saslimt ar lielāko daļu no uztura izraisītām hroniskām slimībām. Uztura rekomendācijās ir ņemts vērā arī fizisko aktivitāšu nozīmīgums.

 

Pārtikas patēriņš veido būtisku daļu no mājsaimniecību radītajām slodzēm uz vidi. Dažādu produktu radītā eitrofikācijas intensitāte atšķiras: no gaļas produktiem augstākā eitrofikācijas intensitāte ir liellopu gaļai – aptuveni trīs reizes augstāka nekā cūkgaļai un septiņas reizes augstāka nekā vistas gaļai. Piena radītās eitrofikācijas intensitāte ir salīdzinoši zema. Tomēr liellopu gaļas un piena vērtības ir savstarpēji saistītas, jo liellopu gaļa lielā daļā gadījumu nāk no piena govīm. Augu radītā eitrofikācija arī atšķiras atkarībā no sugas; augu izcelsmes izejvielu vidū vislielākā ietekme ir graudaugiem. Taču modelēšanas rezultāti rāda, ka, mainot pārtikas patēriņa paradumus vēlamajā virzienā, eitrofikāciju var samazināt par aptuveni 7 %, un personīgais pārtikas patēriņš nav tālu no ieteicamā. Visbūtiskākās izmaiņas – aptuveni 7 % vienību nomainot no olbaltumvielām uz ogļhidrātiem, tika panāktas, izmantojot samazināšanas scenāriju visiem olbaltumvielu ēdieniem, un palielinot ogļhidrātu ēdienu daudzumu.

 

Turklāt pārtika var saturēt bīstamus savienojumus, kas radušies no dažādiem avotiem. To izcelsme ir daļēji saistīta ar pārtikas ražošanu un pārstrādi, un daļēji arī ar cilvēka darbības radītajām vielu emisijām vidē un to tālāku akumulēšanos pārtikas izejvielās. Ir ziņots arī par šķīstošām ķīmiskām vielām no tādiem iepakojuma materiāliem kā skārda budžas un plastmasa. Noteikti pārtikas produkti var būt arī bīstami arī to dabiskā veidā. Piemēram, zaļi kartupeļi un tomāti sintezē glikoalkaloīdus. Pelējums arī parasti var sabojāt ēdienu, izdalot kaitīgus mikotoksīnus, kas var izraisīt nopietnas veselības problēmas gan cilvēkiem, gan mājlopiem.

 

Šīs  mājas lapas mērķis ir pastāstīt par dažām no ķīmiskajām vielām, kādas ir konstatētas un var rasties no dažādiem pārtikas produktiem. Projektā apskatītās piesārņojošās vielas tika izraudzītas, vadoties pēc to izplatības vidē, iespējamajām negatīvajām ietekmēm uz vidi, bioakumulācijas potenciāla un to iespējamā kaitējuma cilvēkiem un dzīvniekiem. Uzsvars ir likts uz vietējo produkciju, tādēļ importētie pārtikas produkti netiek apskatīti. Tomēr jāpiezīmē, ka, lai gan dažas no apskatītajām piesārņojošajām vielām var tikt konstatētas pārtikā, to kopējais koncentrācijas līmenis var nepārsniegt pieļaujamo dienas normu.

 

Lūdzu ņemiet vērā, ka cilvēka veselības un labklājības pamatā ir nevis kādi atsevišķi pārtikas produkti, bet gan viss uzturs kopumā.

Piesārņojošās vielas pārtikas produktos un pārtikas ražošanas iespējamās kaitīgās ietekmes uz vidi